Meža dzīvnieki jau ilgstošā laika posmā ir pieraduši pie samērā viegli pieejamas augstvērtīgas barības-l/s kultūraugiem, līdz ar to zināms postījumu apjoms iespējams arī pie maza dzīvnieku blīvuma, it sevišķi tad, ja sējumu vai stādījumu apjoms konkrētā teritorijā nav liels. Kā nozīmīgākie l/s kultūru postītāji jāatzīst brieži un mežacūkas, mazākus postījumus nodara stirnas, vēl mazākus-aļņi. Postījumi ir izteikti sezonāli. Ziemājiem un rapsim tas ir rudens un pavasaris, it sevišķi laikā, kad zeme nav sasalusi-ne tik daudz noēd, cik samīda un iespiež zemē, kas šinī laikā parasti ir mīksta, ar ūdeni piesātināta. Graudaugiem vislielākie postījumi tiek nodarīti piengatavības stadijā, tie pakāpeniski mazinās dzeltengatavībā, kartupeļiem-tūlīt pēc iestādīšanas (~10-14 dienas) un pēc pietiekami lielu bumbuļu izveidošanās (~trīs-četras nedēļas līdz ražas novākšanai). Šajos potenciāli apdraudētākajos laika periodos būtu visnopietnāk jādarbojas postījumu samazināšanai. Brieži, arī stirnas, labprāt barojas ar cukurbiešu lapām, kāpostiem, salātiem u.tml.
Ko darīt, lai postījumus samazinātu??
Iespējams, vissvarīgākais ir meklēt labas sadarbības iespējas ar vietējiem medniekiem-ja nav noslēgts medību tiesību nomas līgums, tad mednieki neko nespēs palīdzēt, jo vienkārši nedrīkstēs medīt un tad zemes īpašniekam pašam būs jāveic pasākumi postījumu mazināšanai, bet bez medīšanas. Ja līgums ir, tad ir svarīgi informēt medniekus par sējumu/stādījumu esamību konkrētās vietās, kultūrām, kas tajos aug, iespējām izvietot medību būves (torņus, luktas u.c.), arī par postījumu uzsākšanos-mednieki ne vienmēr spēj pilnībā regulāri apsekot visu teritoriju, it sevišķi, ja medību iecirknis ir liels ar daudziem laukiem. Jo labāka būs komunikācija starp zemes īpašnieku un medniekiem, jo labāki būs rezultāti.
Tāpat svarīgi ir pēc iespējas pareizāk izvēlēties l/s kultūru sēšanas/stādīšanas vietas. Nevar cerēt, ka iesējot auzu lauku dažu hektāru platībā meža vidū, uz to nenāks baroties meža dzīvnieki. Šādu lauku būs tikpat kā neiespējami nosargāt arī tad, ja mednieki tikai ar to vien nodarbosies. Protams, ja zemes īpašniekam pieder tikai daži vai pārdesmit ha un tie visi ir mežā vai tuvu mežam un ir vēlme audzēt kultūras, ko labprāt ēd mežacūkas vai brieži, tad jārēķinās ar pietiekami lielu darbu un līdzekļiem postījumu mazināšanai. Savukārt zemes īpašniekiem ar lielām platībām parasti būs iespēja plānot un mežmalā neierīkot riskantākās kultūras. Vismazākie postījumu draudi ir akotainajai labībai-miežiem, akotainajiem kviešiem, rudziem (te gan jārēķinās ar iespējamiem postījumiem rudenī zelmenim), tās tad arī labāk plānot meža tuvumā. Laukus apstrādājot, vajadzētu atstāt kaut vai nelielu joslu starp mežu un lauku. Ja kukurūzas lauks sākas pusmetru no meža, tad mednieki nespēs palīdzēt. Protams, arī pāris metrus plata josla kukurūzai nebūs ideāls risinājums, tomēr atvieglos mednieku uzdevumu. Tāpat kukurūzā īpašniekam ieteicams ļaut medniekiem postījumu gadījumā ierīkot šaušanas stidziņas (t.s. „vārnu kājas”) vai veidot nelielus atvērumus, kur ir iespēja mežacūkas ieraudzīt un nomedīt, jo šādās stidziņas vai atvērumos kukurūza jau ir nocirsta no stublāja un uzreiz pieejama mežacūkām.
Visefektīvākais postījumu mazināšanas vai pat novēršanas līdzeklis ir kārtīgs, atbilstošs žogs. Nenoliedzami, žoga ierīkošanas izmaksas un darbietilpība ir augsta, tādēļ žogu ierīkošana rekomendējama relatīvi nelielām platībām-līdz pāris trim ha, tur, kur l/s kultūras audzē pašpatēriņam. Labs žogs kalpos daudzus gadus un ieguldījumi, visdrīzāk, atmaksāsies. Lielākas platības lētāk un pietiekami efektīvi ir iežogot ar elektrisko ganu. Vislabāk to ir darīt ar diviem ganiem, kas novietoti metru-divus viens no otra dažādos augstumos. Jebkurā gadījumā uz gana jāpiestiprina auduma vai folijas strēmeles ik pēc dažiem metriem, pretējā gadījumā dzīvnieki ganu var nepamanīt un, satrūkstoties no strāvas trieciena, to saraut. Tāpat gana saraušanas iespējas pastāv, ja dzīvnieki skrien (iztramdīti, bēg no kaut kā u.tml.), tā ka nevar apgalvot, ka elektriskais gans pilnīgi nodrošina lauku aizsardzību. Ļoti lielās platībās visvienkāršāk būs lietot atbaidīšanas līdzekļus (protams, tos var lietot arī mazās platībās). Īslaicīgai atbaidīšanai pietiekamu efektu dos skaņas ģenerējošas ierīces, vislabāk-t.s. trokšņa lielgabali, kas darbojas ar gāzi un rada šāvienam līdzīgu troksni, tiem parasti ir taimeri intervāla regulēšanai starp šāvieniem, labi uzstādīts lielgabals maina arī šāviena virzienu. Dažādās vietās pieredze par lielgabalu efektivitāti ir dažāda, diezgan droša dzīvnieku atbaidīšana ir apmēram nedēļu, pakāpeniski dzīvnieki (īpaši mežacūkas) pie tiem pierod un nebaidās. Lielgabalu lielākā priekšrocība un reizē arī trūkums ir iespēja tos viegli pārvietot-tātad arī viegli nozagt. Gaismas ierīces tiek lietotas maz, stacionāro (ar elektrības pievadīšanu pa vadu) ierīkošana praktiski iespējama tikai netālu no mājām. Pastāvīgi ieslēgts apgaismojums dod ļoti īslaicīgu iedarbību-pāris naktis. Labāk darbojas periodiski uzplaiksnījoša gaisma, bet gaismas ķermeņi ar autonomu barošanos (no baterijām vai akumulatoriem) ir viegli nozogami.
Labu efektu pie pareizas lietošanas dod repelenti. Kā viens no labākajiem jāmin mežacūku atbaidīšanas līdzeklis Wild boar stop, tā darbība ilgst vismaz divas-trīs nedēlas. Repelentu vislabāk izsmidzināt uz biezas vilnas drēbes (piemēram, vecs šinelis) uz voiloka gabaliņiem, uz veca paklāja gabaliņiem u.tml., kas ik pa 5-10 metriem piestiprināti pie mietiņiem. Mietiņa augstumam jābūt lielākam par l/s kultūras augstumu smakas labākai izplatībai. Repelenti iegādājami lielākajā daļā mednieku preču veikalu. Labu efektu dod arī mežsaimniecībā izmantojamais koku aizsardzības līdzeklis Plantskid, to lieto tāpat, kā mežacūku repelentu. Aizsardzība ar Plantskid izmaksās lētāk, tas ir nopērkams, piemēram, veikalā Depo. Ir vesela virkne t.s. tautas līdzekļu, to iedarbība var būt dažāda, medniekiem ir pieredze, ka odekolons „Krasnaja Moskva” iedarbojas tikpat labi, kā speciālie repelenti, tāpat kādu laiku var līdzēt savalkātu, vecu drēbju izkarināšana gar lauka malu (tās gan laikam derēs tikai nelielām platībām). Labu efektu radot arī tīģeru vai lauvu (sliktākajā gadījumā-lāču) mēsli, bet šādi līdzekļi nav pieejami visiem un lielos apjomos. Vācijā ar labiem rezultātiem tiekot lietoti sīki sagriezti cilvēku mati, par šīs metodes pielietojumu un efektivitāti Latvijā ziņu nav.
Neviens no šiem līdzekļiem nedod 100% garantiju, tāpēc tos vajadzētu kombinēt gan savstarpēji, gan apvienot ar medīšanu. Šeit ir vietā atkārtot par sadarbību ar medniekiem visplašākajā veidā-iespējams, ka zemes īpašnieks ir gatavs iegādāties repelentus, bet viņam trūkst darbaspēka, mednieki var palīdzēt ar uzstādīšanu. Varbūt zemes īpašniekam pie lauka ir mežs, kur mednieki var iegūt kokmateriālus torņu būvei.......sadarbības iespējas, ja tās meklē, var atrast vienmēr un tad arī abpusēji pieņemami rezultāti neizpaliks.
